Otrdiena, 14. Jūlijs, 2020
Ritvars, Oskars, Anvars
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

» Ziņas

Atrisināta gadsimta mīkla zemgaļu apbedīšanas tradīcijās

27.05.2020

2020.gadā no 22.-23.maijam Tērvetes Dabas parka teritorijā veikti objektu apzināšanas un izpētes darbi, kuru mērķis bija pārbaudīt  Tērvetes vēstures muzeja vadītājam, LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas zinātniskajam asistentam Normundam Jērumam sniegtās ziņas par senlietu atradumiem Tērvetes Dabas parka teritorijā.

Lai veiktu izpēti, tika saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, pieaicināti dažādu nozaru speciālisti no LU Latvijas Vēstures institūta, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes. Vēsturisko liecību apzināšanas laikā tika iemērīti seši laukumi.   Kopumā tika izpētīta 11,5 m2 liela platība. Rezultātā atklājās  pieci ugunskapi,  kuri datējami ar 12.-13.gs. sākumu.  Vienā no izrakumu laukumiem tika konstatēts dubultais ugunskaps, kurā, spriežot pēc senlietām, vienkopus apbedīti gan sieviete, gan vīrietis. Dubultkaps bija bagāts ar mirušajiem līdzi dotajām rotām un sadzīves priekšmetiem. Starp atklātajiem sešiem apbedījumiem ar krāšņu un bagātu senlietu klāstu izcēlās pirmais ugunskaps. Tajā atklātas arī atsevišķas, zemgaļu materiālajai kultūrai neraksturīgas rotas, piemēram, važiņu sadalītājs, aproce ar zvērgalvu galiem un stikla krelles, uzvērtas uz stieples, kas biežāk sastopamas Baltijas somu un kuršu arheoloģiskajos pieminekļos.


Līdz šim brīdim jaunatklātais kapulauks ir vienīgais, mums zināmais 12.-13.gs. zemgaļu ugunskapu kapulauks Zemgalē un zemgaļu apdzīvotajās teritorijās Lietuvā.   Tas sniedz jaunas atziņas par zemgaļu apbedīšanas tradīcijām 12.-13.gadsimtā. Latvijas un Lietuvas teritorijā  vairāk nekā 100 gadus ilgā arheoloģiskās izpētes laika posmā izrakumos atklāti aptuveni četrdesmit 12.-13.gs. apbedījumi, no kuriem 17 ir ugunskapi starp skeletapbedījumiem. Šobrīd zemgaļu vēstures pētniecībā bija neatminēta mīkla, kāpēc līdzenajos kapulaukos mirušo apbedīšana konstatējama tikai līdz 11.gadsimta beigām, bet 12.  un 13.gs. apbedījumi tiek atrasti retos gadījumos. Atklātais ugunskapu kapulauks apliecina, ka zemgaļiem, līdzīgi kā kuršiem 12. un 13.gs., izplatītākais apbedīšanas veids ir mirušo kremācija.  Tās rezultātā indivīda kalcinētie kauli ar sakusušajām senlietām ierakti neliela izmēra bedrē. Ugunskapu specifika ir tāda, ka mirstīgās atliekas tiek ieraktas nelielā dziļumā – 5 līdz 7 cm no augsnes virskārtas. Veicot mirušo kremāciju un apglabājot mirušos ugunskapos līdzās skeletapbedījumiem, laika gaitā apbedījumi nopostīti, lauksaimniecības rezultātā apstrādājot plašos Zemgales laukus. 

 


Jaunatklātais ugunskapu kapulauks Latvijas arheoloģijā un zemgaļu pētniecības vēsturē pēdējās desmitgadēs ir viens no lielākajiem atklājumiem.


Izpētes un apzināšanas darbus vadīja mg.hist. Normunds Jērums, piedalījās: mg.hist. Mārcis Kalniņš, dr. hist., LZA īstenais loceklis Guntis Zemītis, dr.hist.Vitolds Muižnieks, mg.hist. Eduards Plankājs, Māra Maija Vēbere.


LU Latvijas Vēstures institūta
Arheoloģijas nodaļas
zinātniskais asistents
mg.hist. Normunds Jērums
lielkenins@inbox.lv
t. 26950975

Komentārs par rakstu: Atrisināta gadsimta mīkla zemgaļu apbedīšanas tradīcijās

Vārds, uzvārds 

Komentārs 


Drošības kods 

Aptauja

Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!