Sestdiena, 19. Oktobris, 2019
Drosma, Drosmis, Elīna
iPhone Android Mob
TwitterFoursquareDraugiemFacebookFlickrVimeo
Viesnīcu preces
Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta    Pirtis un atpūta
 
 
 
 

Pasākumi

Uz sākumu Uz šodienas pasākumiem Pievienot pasākumu

Meklēt pasākumu

 
Izstāde par cūku būšanu “ Pikšās” Kārļa Ulmaņa memoriālais muzejs Pikšas
  • Pasākuma norises laiks: 02.07.2019 - 14.07.2019
  • Adrese: "Pikšas", Bērzes pagasts
  • Kontaktpersona:
  • E-pasts: piksas@piksas.lv
  • Kontaktelefons: +371 26670812
  • Vairāk informācijas: http://www.dobele.lv


Līdz pat gada beigām Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas” būs skatāma izstāde “Cūku būšana”.



Tā kā izstāde ir iekārtota bijušajā “Pikšu” kūtī un turklāt šis ir Cūkas gads, tad, jāteic, muzeja darbinieki ir trāpījuši tieši desmitniekā



– Latvija pērn svinēja simtgadi, bet nekur netika pieminēts Latvijas bekons, kas ir viens no neatkarīgās Latvijas simboliem. Apbēdinoši… Jā, mums visapkārt ir cūkas, taču tās ir dāņu cūkas, bet mums vajag savu – kārtīgu latviešu cūku! – stāsta muzeja direktore Ilga Ķipsne.



Tā nu pamazām ir sākts iedziļināties cūku būšanā, un izrādījies, ka tā viscaur ir biezā slānī. Cūkas latviešiem ir ne tikai kūtiņās un uz pannas, bet arī tautas dziesmās, pasakās un kāršu spēlē. Arī mākslā cūkai tikusi sava daļa, pateicoties tēlniekam Teodoram Zaļkalnam, kurš izveidojis slaveno cūkas skulptūru – Latvijas bekona simbolu, un zemgalietim, māksliniekam Ģedertam Eliasam, kurš savukārt cūkas bieži attēlojis savās gleznās. To visu parādīt izstādē palīdzēja sadarbība ar Latvijas mākslas muzeju, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeju, Latvijas Lauksaimniecības muzeja un Dobeles Novadpētniecības muzeja kolēģiem.



Diemžēl līdz mūsdienām ārkārtīgi maz saglabājies praktisku lietu, saistītu ar cūkkopību. Ar tām dalījies seno mantu kolekcionārs Jānis Urbāns no Bikstu pagasta “ Līčiem”, vietējās iedzīvotājas Skaidrīte Bauze, Dzintra Leinerte un Sarmīte Griķe.



Tā nu, cūku rukšķēšanai un kviecieniem skanot fonā, to cūku būšanu var kārtīgi izpētīt. Jāpiebilst, ka lielākā daļa tekstu par cūkkopību un bekonu ir lasāma Ulmaņlaiku latviešu valodā, jo tas taču ir stāsts par vēsturisko latviešu cūku.



 


Nepareizi ievadīts lietotāja vārds vai parole!