ST bija noorganizējis bezmaksas atpūtu no pl. 18:00-22:00 darbiniekiem Ozolkalnā. Tā kā bija atkusnis un vakarā solīja vētru, piezvanījām uz kalnu, lai pārliecinātos, ka kalns darbojas. Pa telefonu atbildēja – sniegs esot, kalns darbojas, nekādu izmaiņu nav. Līdz kalnam bija pusotrs simts kilometru, tāpēc tad, kad ieradāmies bija pusastoņi. Ejot pie kases, kalna pārstāvis atbildēja, ka sakarā ar vētru, kalns klapējoties ciet astoņos. Pacēlāji apstājās astoņos, gaismas izslēdzās astoņos. Ģērbāmies tumsā un aukstumā. Attieksme drausmīga. Pēc šī sapratām, ka uz šo kalnu nebrauksim un nevienam braukt neieteiksim.